Samuṭṭhānasīsasaṅkhepo

Samuṭṭhānassuddānaṃ

257.

Aniccā sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā;

Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā.

Buddhacande anuppanne, buddhādicce anuggate;

Tesaṃ sabhāgadhammānaṃ, nāmamattaṃ na nāyati.

Dukkaraṃ vividhaṃ katvā, pūrayitvāna pāramī;

Uppajjanti mahāvīrā, cakkhubhūtā sabrahmake.

Te desayanti saddhammaṃ, dukkhahāniṃ sukhāvahaṃ;

Aṅgīraso sakyamuni, sabbabhūtānukampako.

Sabbasattuttamo sīho, piṭake tīṇi desayi;

Suttantamabhidhammañca, vinayañca mahāguṇaṃ.

Evaṃ nīyati saddhammo, vinayo yadi tiṭṭhati;

Ubhato ca vibhaṅgāni, khandhakā yā ca mātikā.

Mālā suttaguṇeneva, parivārena ganthitā;

Tasseva parivārassa, samuṭṭhānaṃ niyato kataṃ.

Sambhedaṃ nidānaṃ caññaṃ, sutte dissanti upari;

Tasmā sikkhe parivāraṃ, dhammakāmo supesaloti.

Terasasamuṭṭhānaṃ

Vibhaṅge dvīsu paññattaṃ, uddisanti uposathe;

Pavakkhāmi samuṭṭhānaṃ, yathāñāyaṃ suṇātha me.

Pārājikaṃ yaṃ paṭhamaṃ, dutiyañca tato paraṃ;

Sañcarittānubhāsanañca, atirekañca cīvaraṃ.

Lomāni padasodhammo, bhūtaṃ saṃvidhānena ca;

Theyyadesanacorī ca, ananuññātāya terasa.

Terasete samuṭṭhāna nayā, viññūhi cintitā.

Ekekasmiṃ samuṭṭhāne, sadisā idha dissare.

1. Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ

258.

Methunaṃ sukkasaṃsaggo, aniyatā paṭhamikā;

Pubbūpaparipācitā, raho bhikkhuniyā saha.

Sabhojane raho dve ca, aṅguli udake hasaṃ;

Pahāre uggire ceva, tepaññāsā ca sekhiyā.

Adhakkhagāmāvassutā, talamaṭṭhañca suddhikā;

Vassaṃvuṭṭhā ca ovādaṃ, nānubandhe pavattiniṃ.

Chasattati ime sikkhā, kāyamānasikā katā;

Sabbe ekasamuṭṭhānā, paṭhamaṃ pārājikaṃ yathā.

Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

2. Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ

259.

Adinnaṃ viggahuttari, duṭṭhullā attakāminaṃ;

Amūlā aññabhāgiyā, aniyatā dutiyikā.

Acchinde pariṇāmane, musā omasapesuṇā;

Duṭṭhullā pathavīkhaṇe, bhūtaṃ aññāya ujjhāpe.

Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañca, āmisahetu bhuttāvī;

Ehi anādari bhiṃsā, apanidhe ca jīvitaṃ.

Jānaṃ sappāṇakaṃ kammaṃ, ūnasaṃvāsanāsanā;

Sahadhammikavilekhā, moho amūlakena ca.

Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ, datvā [kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ (sī.), kukkuccaṃ dhammikaṃ datvā (syā.)] pariṇāmeyya puggale;

Kiṃ te akālaṃ acchinde, duggahī nirayena ca.

Gaṇaṃ vibhaṅgaṃ dubbalaṃ, kathināphāsupassayaṃ;

Akkosacaṇḍī maccharī, gabbhinī ca pāyantiyā.

Dvevassaṃ sikkhā saṅghena, tayo ceva gihīgatā;

Kumāribhūtā tisso ca, ūnadvādasasammatā.

Alaṃ tāva sokāvāsaṃ, chandā anuvassā ca dve;

Sikkhāpadā sattatime, samuṭṭhānā tikā katā.

Kāyacittena na vācā, vācācittaṃ na kāyikaṃ;

Tīhi dvārehi jāyanti, pārājikaṃ dutiyaṃ yathā.

Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

3. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ

260.

Sañcarī kuṭi vihāro, dhovanañca paṭiggaho;

Viññattuttari abhihaṭṭhuṃ, ubhinnaṃ dūtakena ca.

Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṃ;

Riñcanti rūpikā ceva, ubho nānappakārakā.

Ūnabandhanavassikā, suttaṃ vikappanena ca;

Dvāradānasibbāni [dvāradānasibbinī (sī. syā.)] ca, pūvapaccayajoti ca.

Ratanaṃ sūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca;

Vassikā ca sugatena, viññatti aññaṃ cetāpanā.

Dve saṅghikā mahājanikā, dve puggalalahukā garu;

Dve vighāsā sāṭikā ca, samaṇacīvarena ca.

Samapaññāsime dhammā, chahi ṭhānehi jāyare;

Kāyato na vācācittā, vācato na kāyamanā.

Kāyavācā na ca cittā [na cittato (sī. syā.)], kāyacittā na vācikā [na vācato (sī. syā.)];

Vācācittā na kāyena, tīhi dvārehi [tīhi ṭhānehi (syā.)] jāyare.

Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittena sādisā.

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

4. Samanubhāsanāsamuṭṭhānaṃ



这是起源概要
起源总结
一切行无常,苦无我有为;
涅槃及假名,决定为无我。
佛月未升起,佛日未西沉;
彼等同类法,名字尚未知。
行种种难行,圆满诸波罗蜜;
大雄者出世,为梵天眼目。
他们说正法,除苦带来乐;
鸯耆罗释迦,悲悯一切众。
狮子众生尊,宣说三藏经;
经藏与论藏,及大德律藏。
如是正法传,若律藏住世;
两部分别及,犍度与目录。
经线串珠成,围绕成花环;
彼等围绕品,起源已确立。
区分与因缘,经中可见上;
是故学围绕,法爱善巧者。
十三起源
两分别中制,布萨时诵出;
我将说起源,如理请听我。
第一波罗夷,其次第二条;
媒介与劝诫,及多余衣物。
毛发与洗足,活物与预谋;
盗窃告知贼,未许可十三。
此十三起源,智者所思虑。
每一种起源,于此见相似。
第一波罗夷起源
淫欲与遗精,第一不定法;
前后熟思及,独处比丘尼。
同食独处二,手指水中笑;
打击与吐出,五十三众学。
膝下淫心触,抚摸与净洁;
雨安居教诫,不随从教师。
此七十六戒,身心所造作;
皆同一起源,如第一重罪。
第一波罗夷起源结束。
第二波罗夷起源
不与取诤胜,粗语为己利;
无根异分部,第二不定法。
夺取回转用,妄语骂诽谤;
粗语掘地活,知而诬他人。
驱出与浇水,为食缘食后;
来此不恭怖,藏匿及性命。
知有生物地,减少共住灭;
同法书写疑,无根诬他人。
悔合法衣物,施已回转人;
何事非时夺,恶取地狱报。
僧团分别弱,迦絺那安居;
骂怒吝啬孕,哺乳比丘尼。
二年学僧团,三种还俗人;
童女三种及,未满十二岁。
已足忧恼住,欲望随年二;
此七十学处,三门所生起。
身心非语言,语心非身业;
三门所生起,如第二重罪。
第二波罗夷起源结束。
媒介起源
媒介小屋寺,洗浴与接受;
乞求过量取,二人托付使。
蚕丝纯二分,六年坐具褥;
舍弃金银及,二种杂宝物。
不足系雨衣,线及分别衣;
门施缝制及,烘烤因缘火。
宝物针床褥,棉坐具疥疮;
雨衣善逝量,乞求他人购。
二僧团大众,二轻重个人;
二残食裙衣,及沙门衣物。
此五十法门,六处所生起;
身非语及心,语非身及意。
身语非心意,身心非语言;
语心非身业,三门所生起。
此等六起源,与媒介相同。
媒介起源结束。
劝诫起源

261.

Bhedānuvattadubbaca , dūsaduṭṭhulladiṭṭhi ca;

Chandaṃ ujjagghikā dve ca, dve ca saddā na byāhare.

Chamā nīcāsane ṭhānaṃ, pacchato uppathena ca;

Vajjānuvattigahaṇā, osāre paccācikkhanā.

Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhi, visibbe dukkhitāya ca;

Puna saṃsaṭṭhā na vūpasame, ārāmañca pavāraṇā.

Anvaddhaṃ [anvaddhamāsaṃ (sī. syā.)] saha jīviniṃ, dve cīvaraṃ anubandhanā;

Sattatiṃsa ime dhammā, kāyavācāya cittato.

Sabbe ekasamuṭṭhānā, samanubhāsanā yathā.

Samanubhāsanāsamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

5. Kathinasamuṭṭhānaṃ

262.

Ubbhataṃ kathinaṃ tīṇi, paṭhamaṃ pattabhesajjaṃ;

Accekaṃ cāpi sāsaṅkaṃ, pakkamantena vā duve.

Upassayaṃ paramparā, anatirittaṃ nimantanā;

Vikappaṃ rañño vikāle, vosāsāraññakena ca.

Ussayāsannicayañca, pure pacchā vikāle ca;

Pañcāhikā saṅkamanī, dvepi āvasathena ca.

Pasākhe āsane ceva, tiṃsa ekūnakā ime;

Kāyavācā na ca cittā [na cittato (syā.)], tīhi dvārehi jāyare.

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, kathinena sahāsamā.

Kathinasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

6. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ

263.

Eḷakalomā dve seyyā, āhacca piṇḍabhojanaṃ;

Gaṇavikālasannidhi, dantaponena celakā.

Uyyuttaṃ senaṃ [uyyuttaṃ vase (syā.)] uyyodhi, surā orena nhāyanā;

Dubbaṇṇe dve desanikā, lasuṇupatiṭṭhe naccanā.

Nhānamattharaṇaṃ seyyā, antoraṭṭhe tathā bahi;

Antovassaṃ cittāgāraṃ, āsandi suttakantanā.

Veyyāvaccaṃ sahatthā ca, abhikkhukāvāsena ca;

Chattaṃ yānañca saṅghāṇiṃ, alaṅkāraṃ gandhavāsitaṃ.

Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇerī gihiniyā;

Asaṃkaccikā āpatti, cattārīsā catuttari.

Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācato;

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti.

Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

7. Padasodhammasamuṭṭhānaṃ

264.

Padaññatra asammatā, tathā atthaṅgatena ca;

Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāso [anokāse (sī. syā.)] ca pucchanā.

Satta sikkhāpadā ete, vācā na kāyacittato [kāyacittakā (ka.)];

Vācācittena jāyanti, na tu kāyena jāyare.

Dvisamuṭṭhānikā sabbe, padasodhammasadisā.

Padasodhammasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

8. Addhānasamuṭṭhānaṃ

265.

Addhānanāvaṃ paṇītaṃ, mātugāmena saṃhare;

Dhaññaṃ nimantitā ceva, aṭṭha ca pāṭidesanī.

Sikkhā pannarasa ete, kāyā na vācā na manā;

Kāyavācāhi jāyanti, na te cittena jāyare.

Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato;

Kāyavācāhi cittena, samuṭṭhānā catubbidhā.

Paññattā buddhañāṇena, addhānena sahā samā [samānayā (syā.)].

Addhānasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

9. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ

266.

Theyyasatthaṃ upassuti, sūpaviññāpanena ca;

Rattichannañca okāsaṃ, ete byūhena sattamā.

Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato;

Tīhi dvārehi jāyanti, dvisamuṭṭhānikā ime.

Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā.

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

10. Dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ

267.

Chattapāṇissa saddhammaṃ, na desenti tathāgatā;

Evameva [tatheva (sī. syā.)] daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṃ.

Pādukupāhanā yānaṃ, seyyapallatthikāya ca;

Veṭhitoguṇṭhito ceva, ekādasamanūnakā.

Vācācittena jāyanti, na te jāyanti kāyato;

Sabbe ekasamuṭṭhānā, samakā dhammadesane.

Dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

11. Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ

268.

Bhūtaṃ kāyena jāyati, na vācā na ca cittato;

Vācato ca samuṭṭhāti, na kāyā na ca cittato.

Kāyavācāya jāyati, na tu jāyati cittato;

Bhūtārocanakā nāma, tīhi ṭhānehi jāyati.

Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

12. Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ

269.

Corī vācāya cittena, na taṃ jāyati kāyato;

Jāyati tīhi dvārehi, corivuṭṭhāpanaṃ idaṃ;

Akataṃ dvisamuṭṭhānaṃ, dhammarājena bhāsitaṃ [ṭhapitaṃ (syā.)].

Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

13. Ananuññātasamuṭṭhānaṃ



破坏随从恶语,污染粗语见解;
欲笑两种两种,声音不应说话。
地上低座站立,后面不正道上;
随顺过失执取,驱逐拒绝接受。
何处交往两打,拆缝及病苦者;
再度交往不平,园林及自恣。
半月与同活命,两衣服随从者;
此三十七法门,身语意所生起。
皆同一起源者,如同劝诫起源。
劝诫起源结束。
迦絺那起源
迦絺那已出三,第一钵与药物;
急施及可疑,或离去二种。
住处及次第,不足及邀请;
分别王非时,教导阿兰若。
增长积聚及,前后非时中;
五日及移动,两种住处中。
树枝与座位,三十减一者;
身语非心意,三门所生起。
二种起源者,皆与迦絺那同。
迦絺那起源结束。
羊毛起源
羊毛两种卧具,触碰团食饮食;
众非时储存,牙木及浴衣。
军队出征战,酒水下浴洗;
丑色两种说,葱蒜站舞蹈。
浴垫与卧具,国内及国外;
雨季绘画堂,长椅纺织线。
服务亲手作,无比丘住处;
伞车及裙衣,装饰香水熏。
比丘尼式叉摩那,沙弥尼居士女;
未覆肩罪过,四十又四种。
身非语及心,身心非语言;
二种起源者,皆同羊毛起。
羊毛起源结束。
逐句法起源
句外未许可,如是日落后;
畜生明两说,非处所及问。
此七种学处,语非身及心;
语心所生起,非由身所生。
二种起源者,皆同逐句法。
逐句法起源结束。
旅行起源
旅行船胜食,与女人同行;
谷物受邀请,八种悔过法。
十五种学处,身非语及意;
身语所生起,非由心所生。
身心所生起,非由语所生;
身语及心意,四种起源法。
佛智所制定,与旅行相同。
旅行起源结束。
盗贼商队起源
盗贼商队窃听,及乞汤汁饮食;
夜覆及空间,此七种军阵。
身心所生起,非由语所生;
三门所生起,二种起源法。
盗贼商队起源,日亲族所说。
盗贼商队起源结束。
说法起源
手持伞之人,如来不说法;
同样手持杖,刀剑武器者。
鞋履与车乘,卧具倚靠者;
头巾包裹者,十一不减少。
语心所生起,非由身所生;
皆同一起源,与说法相同。
说法起源结束。
实语宣说起源
实语由身生,非语非心生;
由语而生起,非身非心生。
身语所生起,非由心所生;
名实语宣说,三处所生起。
实语宣说起源结束。
盗贼受具起源
盗贼由语心,非由身所生;
三门所生起,此盗贼受具;
未作二起源,法王所宣说。
盗贼受具起源结束。
未许可起源

270.

Ananuññātaṃ vācāya, na kāyā na ca cittato;

Jāyati kāyavācāya, na taṃ jāyati cittato.

Jāyati vācācittena, na taṃ jāyati kāyato;

Jāyati tīhi dvārehi, akataṃ catuṭhānikaṃ.

Ananuññātasamuṭṭhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Samuṭṭhānañhi saṅkhepaṃ, dasa tīṇi sudesitaṃ;

Asammohakaraṃ ṭhānaṃ, nettidhammānulomikaṃ;

Dhārayanto imaṃ viññū, samuṭṭhāne na muyhatīti.


未许可由语生,非身非心生;
由身语而生,非由心所生。
由语心而生,非由身所生;
三门所生起,未作四处生。
未许可起源结束。
起源概要中,十三种善说;
无痴之处所,契经法随顺;
智者持此法,于起源不惑。



Samuṭṭhānasīsasaṅkhepo niṭṭhito.

起源纲要概略结束。


